Grindēlija
Farmācijas muzeja pagalmā, kur iedzīvojusies arī daļa ekspozīcijas – Aptiekas dārzs, uzziedējis visai vērtīgs ārstniecības augs – GRINDĒLIJA.
Īss ieskats aptieku dārzu vēsturē.
Tā kā izsenis galvenā aptieku produkcija balstījās uz augu, dzīvnieku un minerālvielu bāzes, aptieku dārzi bija neatņemama to sastāvdaļa. Eiropā pirmās organizētās augu audzēšanas vietas bija klostera dārzi – tajos mūki audzēja gan ārstniecības, gan dekoratīvos augus, kā arī saknes uzturam.
Vietējo aptieku dārzi ir tik pat veci kā pašas aptiekas. Pirmās konkrētās dokumentētās ziņas ir saistītas ar 1420. gadu, kad Rīgas Lielās aptiekas īpašnieks Korts no rātes saņēmis dārzu. Nav ziņu, par tieši šī dārza atrašanās vietu, bet zināms, ka pēc 1516. gada šai pašai aptiekai piederēja dārzs, kas atradās pie Jēkaba vārtiem. Arī citām aptiekām dārzi bijuši vai nu pilsētas nomalē, vai aiz mūra, piemēram, Garnizona (Gulbja) aptiekas dārzs ierīkots pie Dzirnavu grāvja. Optimālais ārstniecības augu ievākšanas laiks bija stingri noteikts. 1636. gada un turpmākie aptieku reglamenti vēstīja, ka saknes jāievāc agrā pavasarī, lapas un laksti – maijā un jūnijā, ziedi – katrai augu sugai savā laikā.
Sākot no 1735. gada, katrai Rīgas aptiekai bija obligāts pienākums ierīkot savu dārzu. Pārsvarā tie atradās Lastādijas rajonā un bieži bija gluži niecīgi.
Lielākais Aptiekas dārzs 18. gadsimtā piederēja Kroņa aptiekai un atradās Balinātāju vārtu un Karātavu (tagadējās Bruņinieku) ielas rajonā. Šajā 3,5 - 4 ha lielajā teritorijā bijusi dažādu gan vietējo, gan svešzemju augu pārbagātība un tas dēvēts par botānisko dārzu. Kroņa aptiekas dārzs ar drogām apgādājis ne vien karaspēku un sīkās mazpilsētu aptiekas, bet tam bijusi arī izglītojoša nozīme – dārzu bez maksas apmeklēt un iepazīties ar dzīvē noderīgiem ārstniecības augiem drīkstēja ikviens pilsētnieks.
Daudzās Eiropas pilsētās lielākie aptieku dārzi ar laiku pārtapa mūsdienu botāniskajos dārzos, tomēr Kroņa aptiekas dārza liktenis izvērtās daudz savādāks – 1803. gadā tā teritorijā uzcēla tagadējo 1. pilsētas slimnīcu. Ar laiku, zāļu ražošanai kļūstot arvien rūpnieciskākai, aptieku dārzi vairs nespēja apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīviem medikamentiem un 19. gadsimts uzskatāms par aptieku dārza norietu.
Grindēlija (Grindelia L.) ir kurvjziežu dzimtas augs un ģintī ir ap 70 sugu. Auga dabiskā izplatība ir Ziemeļamerikā un Dienvidamerikas dienvidos. Arī Eiropā un Latvijā ir introducētas dažas Grindēliju sugas.
Farmācijas muzeja Aptiekas dārzā uzziedējis mākslinieces, dzejnieces un publicistes Agnesses Krivades dāvinātais Grindēlijas cers. Viņa pati to savulaik saņēmusi no ventiņu zāļu sievas, stāstnieces, skolotājas un nemateriālā kultūras mantojuma glabātājas Līgas Reiteres, kura stādu izaudzējusi no Ukrainā iegūtām Grindēlijas sēklām.
Farmācijas muzejam ir īpašs pienākums un gandarījums rūpēties par šo augu, jo tā nosaukums tiešā veidā saistīts ar Latvijas farmācijas tradīciju pamatlicēju –ievērojamu farmaceitu, ķīmiķi, botāniķi, mediķi un sabiedrisko darbinieku Dāvidu Hieronīmu GRINDELI (1776. – 1836.). Proti, pazīstamais vācu botāniķis Kārlis Vildenovs (Karl Ludwig Willdenow, 1765. – 1812.), godinot savu kolēģi D. H. Grindeli, viņa vārdā nosauca augu, no kura vēlāko pētījumu un eksperimentu rezultātā, 1961. gadā Romā itāliešu ķīmiķi Lorenco Mangoni un Luidži Panici no tā izdalīja īpatnējas vielas – grindelskābi, grindelaldehīdu un grindelātus, kas mūsdienās tiek pielietotas zāļu ražošanā.
Tautas medicīnā un homeopātijā izmanto Grindēlijas lapas, ziedošo stublāju galotnītes - no tām gatavo ekstraktus un tinktūras, ko var lietot kā atkrēpošanas, spazmolītisku līdzekli bronhīta, astmas, garā klepus gadījumos. Tāpat, Grindēliju izstrādājumus var lietot siena drudža un cistīta ārstēšanai, kā arī ārīgi – ādas kairinājumu novēršanai un apdegumu ārstēšanai.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv, izmantojot materiālus no grāmatām: A. Vīksna "Vecās aptiekas", Rīga: Zinātne, 1993. un Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firma "Grindex", Jāņa Stradiņa sakārtojums, Rīga, Nordik,1996.


